Šis projekts ir mēģinājums izpētīt, identificēt un fiksēt visu Latvijas ebreju likteņus Holokausta laikā un ar to saistītajos notikumos, vienlaikus ļaujot ielūkoties arī cilvēku portretos.

Par pamatu ņemti 1935. gada tautas skaitīšanas dati, kurus papildina informācija no mājas grāmatām, 1939.-1940. gada iedzīvotāju sarakstiem, telefonu un adrešu grāmatām, civilstāvokļa aktu reģistrācijas grāmatām, kas ļauj pievienot sarakstam 1935.-1941. gadā dzimušos un izslēgt no tā šajā laika periodā mirušos.

Izmantoti Latvijas PSR Ārkārtējās komisijas materiāli (šo dokumentu mikrofilmas glabājas institūtā Jad Vašem un ASV Holokausta memoriālajā muzejā), Jad Vašem Holokausta upuru centrālā datubāze, koncentrācijas nometņu Kaizervalde, Būhenvalde u.c. dokumenti, kā arī muzeja „Ebreji Latvijā” materiāli. Latvijas Valsts arhīva izdotie 1941. gada 14. jūnija deportēto saraksti, kā arī uz PSRS evakuēto cilvēku saraksti (to neliela daļa ir pieejama ASV Holokausta memoriālā muzeja mājaslapā) ļauj izslēgt šos cilvēkus no Holokausta upuru skaita.

Nenovērtējami avoti projekta īstenošanā ir arī līdz šim izdotās publikācijas. Būtisku ieguldījumu Holokausta izpētē Latvijā sniegusi Latvijas Vēsturnieku komisija (pieci komisijas sējumi veltīti Holokausta notikumu izpētei vācu okupētajā Latvijā), kā arī vietējie novadpētnieki, kuri sastādījuši detalizētus sarakstus ar kādreiz miestiņos dzīvojušo un Holokaustā bojā gājušo ebreju vārdiem. Publicēti arī vairāki Holokaustu pārdzīvojušo memuāri. 

Projektā papildus izmantota arī prof. Edvarda Andersa (ASV) Liepājas ebreju likteņu izpētē pielietotā t.s. netiešā metode. Tā paredz, ka gadījumos, kad 1940. gadā reģistrētie ebreji nav atrasti starp dzīvi palikušajiem un tai pašā laikā nav uzrādīti kā Holokausta upuri, šie cilvēki uzskatāmi par potenciālajiem Holokausta upuriem. Minētā „netiešā” metode cilvēku likteņu identificēšanā ir uzskatāma par „tiešas” metodes papildinājumu. Tomēr šīs pieejas trūkums ir tas, ka Holokausta upuru sarakstā nenovēršami nokļūst arī daži izdzīvojušie, piemēram, evakuētie, koncentrācijas nometņu sarakstos neminētie u.c.

Ne mazāk nozīmīgs projekta posms ir integrēt datubāzē Holokaustu pārdzīvojušo un viņu ģimenes, radinieku sniegto informāciju par savu tuvinieku likteni.

Šajā posmā datubāze tiek papildināta ar vizuālo informāciju – pirmskara pasēs un citos dokumentos atrodamām fotogrāfijām. Ņemot vērā, ka, iespējams, tie ir vienīgie saglabājušies foto, - tad tie tika iekļauti datubāzē neatkarīgi no kvalitātes (kas ir ļoti atšķirīga: dažviet - augsta, bet citviet - zema).